Kokrūpniecība plaukst: Centrālā Šveice paļaujas uz reģionālo spēku un inovācijām!
Uzziniet, kā Altdorfa ir kļuvusi par galveno Šveices kokrūpniecības centru un ar kādiem izaicinājumiem tā saskaras.

Kokrūpniecība plaukst: Centrālā Šveice paļaujas uz reģionālo spēku un inovācijām!
Kokrūpniecībai Centrālās Šveices reģionā ir nozīmīga loma reģionālajā ekonomikā, kas veido gandrīz 5% no IKP. Tomēr šī vairāku miljardu dolāru vērtā nozare saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā spēcīgais Šveices franks un liela atkarība no starptautiskās tirdzniecības. Tas ir īpaši pamanāms laika trūkuma laikā, kas korona pandēmijas laikā ir palielinājies. Centrālajā Šveicē kokrūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 15 400 cilvēku, kas atbilst aptuveni 3,6% no kopējās nodarbinātības, un dažās pašvaldībās šajā nozarē ir pat vairāk nekā 25% strādājošo iedzīvotāju, piemēram, Luzerner Laikraksts ziņojumi.
Josef Bissig, Gebr. Bissig Holzbau GmbH vada ģimenes uzņēmumu Altdorfā, kas ir vairāk nekā 100 gadus vecs. Viņa vadībā Eggbergē top piecas koka mājas, kuru elementi tiek transportēti ar helikopteru. Pēdējo 40 gadu laikā uzņēmums ir pārbūvējis un pārbūvējis daudzas kalnu būdiņas. Neskatoties uz problēmām nozarē, jo īpaši daudzu kokmateriālu būvniecības uzņēmumu zaudēšanu pēdējās desmitgadēs, Bauernzeitung ziņo, ka nozare ievērojami veicina labu tīkla stabilitāti.
Kokrūpniecības ekonomiskā nozīme
Kokrūpniecība Centrālajā Šveicē ik gadu rada pievienoto vērtību 3,7 miljardu franku apmērā. Reģionā tiek pārstrādāti ap 950 000 kubikmetru koksnes. Kokzāģētavas, piemēram, Christen AG Luthern un Willisau, ne tikai veicina kokapstrādi, bet arī apgādā ciema centru ar centralizēto apkuri. Apmēram puse no Vidusšveicē izmantotās koksnes nāk no Uri vai Šveices, bet pārējā daļa tiek ievesta no Eiropas kaimiņvalstīm. Ar 4,5% no kopējās vērtības radīšanas šīs nozares nozīmīgumu skaidri parāda.
Kokrūpniecība ir populārs darba devējs Centrālajā Šveicē, kur aptuveni 2400 uzņēmumos strādā vairāk nekā 16 000 cilvēku. Lielākā daļa darbinieku strādā mazajos uzņēmumos ar vidēji astoņiem darbiniekiem. Nozares apsekojums liecina, ka 28% darbaspēka strādā par galdniekiem, bet 17% strādā koka būvniecībā un galdniecībā. Lielākā daļa izejvielu šiem uzņēmumiem tiek iepirkta no citiem Centrālās Šveices uzņēmumiem, kas stiprina reģionālo pievienoto vērtību.
Izaicinājumi un perspektīvas
Neskatoties uz pozitīvajiem aspektiem, nozare ir zem spiediena. Jauniešu vervēšanas problēma ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo pēdējos gados ir pazudušas daudzas mazākas kokzāģētavas. Tas rada darbinieku trūkumu kokapstrādes jomā. Neskatoties uz to, sabiedrības jutīgums pret Šveices koksni joprojām ir augsts, un pieprasījums pēc modernām saliekamām ēkām pieaug. Tehniskie sasniegumi tagad ļauj no koka uzbūvēt līdz pat desmit stāviem.
Rezumējot, var teikt, ka, neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem, centrālā Šveices kokrūpniecība ir reģionālās ekonomikas balsts. Spēcīgie tīkli un sadarbība starp uzņēmumiem nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī ilgtspējīgu meža izmantošanu, padarot kokrūpniecību par galveno nozari Centrālās Šveices nākotnei.